Chapter 27

U caminadore perfettu ùn lascieghja orme

善行无辙迹,善言无瑕谪,善数不用筹策,善闭无关楗而不可开,善结无绳约而不可解。
是以圣人常善救人,故无弃人;常善救物,故无弃物。是谓袭明。
故善人者,不善人之师;不善人者,善人之资。不贵其师,不爱其资,虽智大迷,是谓要妙。
U bon caminadore ùn lascieghja pedate, a bona parolla ùn lascia rimprucchi, u bon calculu ùn hà bisognu di conti, u bon serramentu ùn hà bisognu di chiavi è ùn si pò apre, u bon nodu ùn hà bisognu di corda è ùn si pò scioglie. Per questu u santu omu salveghja sempri l'omu, è ùn abbanduna nimu; salveghja sempri e cose, è ùn lascia nunda. Quessa si chjama seguità a lucidità. Dunque u bonu omu hè u maestru di l'omu nò-bonu; l'omu nò-bonu hè a risorsa di l'omu bonu. Quelli chì ùn ценят u maestru è ùn amanu a risorsa, ancu s'ellu sò saggi, sò assai cunfusi. Quessa hè u misteru fundamentale.

Riflessione Prufonda

Di chì tratta stu capitulu?

Stu capitulu parla di l'arte di fà e cose cun tale perfeczione chì ùn si vede nisciuna traccia. U santu omu salveghja tutti senza lascià nimu, è protegge tuttu senza sprecà nunda. Eppuru, ancu quelli chì sò saggi ponu sbaglià s'ellu ùn rispettanu e persone chì li anu insegnatu qualcosa o ùn usanu l'esempii di l'altri.

Cumu si ripiliche à mè?

Spessu cerchu di fà tuttu da solu è di esse perfettu in tuttu. Sta lezione mi ricorda chì a vera maestria ùn hè micca in u fà tuttu da solu, ma in u sapè accettà l'aiutu di l'altri è in u rispettà ciò chì aghju imparatu da elli.

Chì devi fà oghje?

Oghje, lascerò andà u soffio è lascerò a nutura fà u so travagliu. Ùn cercheraghju micca di cuntrullà tuttu, ma accetteraghju l'aiutu è l'insegnamenti di l'altri senza fà resistenza.

Capituli Correlati

A Mio Riflessione

What does this chapter inspire in you? How will you apply it?

Ask Laotzu About This Chapter Full chat →