Chapter 22

Liekums ved uz pilnību

不争 谦下 曲全 抱一

Original

曲则全，枉则直，洼则盈，敝则新，少则得，多则惑。
是以圣人抱一为天下式。不自见故明，不自是故彰，不自伐故有功，不自矜故长。
夫唯不争，故天下莫能与之争。古之所谓曲则全者，岂虚言哉！诚全而归之。

Tulkojums

Liekoties — kļūsti par veselumu; esot sašķiebtam — kļūsti taisnam; esot dobumam — kļūsti pilns; esot nolietotam — kļūsti jauns; esot mazam — iegūsti; esot pārpildītam — nonāc apjukumā. Tāpēc gudrais turas pie Vienīgā kā pie parauga visai pasaulei. Viņš nerāda sevi, tāpēc ir redzams; neskata sevi, tāpēc ir atpazīstams; nepaļaujas uz sevi, tāpēc sasniedz panākumus; nepietik par sevi, tāpēc aug. Tikai nekaunīdamsies, viņš necīnās, tāpēc neviens pasaulē nespēj cīnīties ar viņu. Senie teica: 'Liekoties — kļūsti par veselumu.' Vai tā ir tukša runāšana? Jā, tiešām — pilnība atgriežas pie tā.

Dziļa pārdoma

Par ko ir šī nodaļa?

Šī nodaļa māca, ka no liekuma nāk pilnība, no pieticības — bagātība, no jaunā — spēks. Gudrais nesacensīgojas un nenegroza sevī, tāpēc viņš sasniedz to, ko citi nespēj. Ne-cīņa ir lielākā cīņa, un līdzīgi tam, kas padodas, neviens nevar uzvarēt.

Kā tā saistās ar mani?

Daudzreiz esmu centies panākt rezultātus ar spēku un centību, taču šis fragments atgādina, ka patiesā varēšana nāk no iekšējās harmonijas. Kad esmu tiecamies uzvarēt un parādīt sevi, es zaudēju. Kad es pieņemu savu vājumu un neticu sev, es iegūstu.

Ko man darīt šodien?

Šodien es izvēlēšos viena situācijā, kurā es parasti cīnītos vai aizstāvētos, to cauri just un pielaist. Es nolemšu nevis uzvarēt, bet piekāpties — un novērot, kā tas maina notikumu gaitu un manu iekšējo stāvokli.

Saistītās nodaļas

7 Debess un zeme pastāv mūžīgi 8 Visu augstākā labestība līdzinās ūdenim 24 Kā pirkstu galiem stāvēt nevar 66 Kāpēc upes un jūras kļūst par valdniekiem

Mana pārdoma

What does this chapter inspire in you? How will you apply it?

Ask Laotzu About This Chapter Full chat →