Chapter 39
Senie, kas ieguva Vienu
Original
昔之得一者：天得一以清，地得一以宁，神得一以灵，谷得一以盈，万物得一以生，侯王得一以为天下贞。
其致之，天无以清将恐裂，地无以宁将恐发，神无以灵将恐歇，谷无以盈将恐竭，万物无以生将恐灭，侯王无以贵高将恐蹶。
故贵以贱为本，高以下为基。是以侯王自称孤、寡、不谷。此非以贱为本邪？非乎？故致数誉无誉。不欲琭琭如玉，珞珞如石。
其致之，天无以清将恐裂，地无以宁将恐发，神无以灵将恐歇，谷无以盈将恐竭，万物无以生将恐灭，侯王无以贵高将恐蹶。
故贵以贱为本，高以下为基。是以侯王自称孤、寡、不谷。此非以贱为本邪？非乎？故致数誉无誉。不欲琭琭如玉，珞珞如石。
Tulkojums
Par seniem, kas ieguva Vienu: debesis ieguva Vienu un kļuva gaismas pilnas; zeme ieguva Vienu un kļuva mierīga; gari ieguva Vienu un kļuva dievišķi;ienes ieguva Vienu un kļuva pilnas; viss radītais ieguva Vienu un dzīvoja; valdnieki ieguva Vienu un kļuva par pasaules kārtības balstu. Ja to zaudētu, debesis vairs nevarētu spīdēt un sabruktu; zeme zaudētu mieru un satricinātos; gari zaudētu dievišķo spēku un izklīstu; ienes kļūtu tuksnesīgas un izžūtu; viss radītais zaudētu dzīvību un iznīktu; valdnieki zaudētu savu cēlo stāvokli un tiktu gāzti. Tāpēc dižums balstās uz pazemību, augstums balstās uz zemu vietu. Tāpēc valdnieki sevi dēvē par vientuļiem, atstātajiem, nebarotajiem. Vai tas nav balstīšanās uz pazemību? Vai tad nav taisnība? Pārlieku daudz slavas noved pie bezslavas. Nevēlies būt kā spīdošs nefrīts, bet gan kā parasts akmens.
Dziļa pārdoma
Par ko ir šī nodaļa?
Šī nodaļa apraksta, kā senatnē viss radītais — debesis, zeme, gari, ienes, radības un valdnieki — ieguva Vienu (Tao) un no tā ieguva savu dabu. Katram, kas zaudē Vienu, seko haoss un bojāeja. Nodaļa arī atklāj, ka īstais pamats ir pazemībā un ka lieka slava ved pie tās zaudēšanas.
Kā tā saistās ar mani?
Atgādina, ka mans miers un skaidrība nāk no saiknes ar dziļāku Vienību, nevis no centieniem izcelties. Pazemība nav vājums, bet gan stabils pamats, uz kura varu celt savu dzīvi.
Ko man darīt šodien?
Šodien izvēlos vienu lietu — pateikties par kaut ko vienkāršu, nevis centīties iegūt vairāk slavas vai uzmanības.
Saistītās nodaļas
Mana pārdoma
What does this chapter inspire in you? How will you apply it?