Chapter 46

Pasauļa ir ceļš

天下有道,却走马以粪。天下无道,戎马生于郊。
祸莫大于不知足,咎莫大于欲得。故知足之足,常足矣。
Kad pasauļa īteic ceļu, zyrgi byunū nūkūti lai dzeržtu mēslu. Kad pasauļa nair ceļu, kara zyrgi dzimst laukūs. Nav leluokas nelaimes kai nezinōt, kur nuopūln. Nav leluokas kūdas kai gribēt īgoļt. Tod īzīdūt par to, kas īstais nuopūln, ir pastuovi nuopūlni.

Dziļa Pārdūmāšona

Par ko ir šaite nodaļa?

Kad valsteibas īt pa ceļu, karys byunū pabeigts i zyrgi atgriežas myrīs, dzeržti mēslu. Bet kad ceļš ir aizmirsts, karys turpynojās i nu kara laukūs nūkūt zyrgi. Lieluoka nelaime ir sava kārišķība – napateicība par to, kas byunū jau īstais. Kas zynoj, kur īstais nuopūln, tyms byunū īvīnai svētki.

Kai tas sajiņ ar mani?

Jei atstatū jūsmu, ka gribi vēl vairuok par to, kas mynu byunū. Ši pora īmaksā, ka nu vysa leluoka kara i nelaimes cōlon ir mīslu kārišķība. Kad jei saprōšu, ka man īstais pietik, jei byušu svētki, nūkurēsīs dūmys.

Kū man šūdīn doreit?

Sodien īsarunōšu trīs lītas, par kurom jei byušu pateicigs, i nu vīna dūma izsvītōšu vīnu kūri gribi, bet kas nav vajadzeigs lai byutu laimi.

Saistītī nodaļi

Mane refleksija

Kō jūs inspirē ši nodaļa? Kō jūs darisīsit ar to?

Ask Laotzu About This Chapter Full chat →