Chapter 46
Pasauļa ir ceļš
Originals
祸莫大于不知足,咎莫大于欲得。故知足之足,常足矣。
Tulkuojums
Dziļa Pārdūmāšona
Par ko ir šaite nodaļa?
Kad valsteibas īt pa ceļu, karys byunū pabeigts i zyrgi atgriežas myrīs, dzeržti mēslu. Bet kad ceļš ir aizmirsts, karys turpynojās i nu kara laukūs nūkūt zyrgi. Lieluoka nelaime ir sava kārišķība – napateicība par to, kas byunū jau īstais. Kas zynoj, kur īstais nuopūln, tyms byunū īvīnai svētki.
Kai tas sajiņ ar mani?
Jei atstatū jūsmu, ka gribi vēl vairuok par to, kas mynu byunū. Ši pora īmaksā, ka nu vysa leluoka kara i nelaimes cōlon ir mīslu kārišķība. Kad jei saprōšu, ka man īstais pietik, jei byušu svētki, nūkurēsīs dūmys.
Kū man šūdīn doreit?
Sodien īsarunōšu trīs lītas, par kurom jei byušu pateicigs, i nu vīna dūma izsvītōšu vīnu kūri gribi, bet kas nav vajadzeigs lai byutu laimi.
Saistītī nodaļi
Mane refleksija
Kō jūs inspirē ši nodaļa? Kō jūs darisīsit ar to?