Chapter 5

Debesis un zeme nežēlo

天地不仁,以万物为刍狗;圣人不仁,以百姓为刍狗。
天地之间,其犹橐籥乎?虚而不屈,动而愈出。
多言数穷,不如守中。
Debesis un zeme nežēlo, tās ar visu esošo izturas kā ar salmu suņiem. Svētais cilvēks nežēlo, viņš ar tautu izturas kā ar salmu suņiem. Vai debess un zemes starpā nav kā taure? Iedeglē tukša, tā nevar izsīkt; kustini to, un tā ražo vēl vairāk. Daudz vārdu tikai izsmeļ, labāk turēties pie iekšienes.

Dziļa pārdoma

Par ko ir šī nodaļa?

Šī nodaļa māca, ka debesu un zemes ceļš ir vienaldzība un neieņemšana. Tās neizrāda labvēlību nevienam, bet ar vienādu attieksmi izturas pret visu esošo — kā pret salmu suņiem, kuri kalpo tikai rituālam un pēc tam tiek atmesti. Līdzīgi arī svētais cilvēks, kurš seko Tao, ir vienaldzīgs un nesavtīgs. Vissvarīgākais ir saprast, ka pārmērība — gan darbos, gan vārdos — noved pie izsīkšanas.

Kā tā saistās ar mani?

Kādreiz es centos būt labs pret visiem un gaidīju pateicību. Šī nodaļa man atgādina, ka īsta gudrība slēpjas vienaldzībā — nevis aukstā nereaģēšanā, bet gan spējā pieņemt lietas tādas, kādas tās ir, netiecoties tās mainīt vai iegūt no tām ko savā labā. Es mācos, ka nav jācenšas vienmēr būt patīkamam vai jāpieņem lēmumi no vēlmes tikt mīlētam.

Ko man darīt šodien?

Šodien es vēros savas domas un vārdus, cenšoties runāt mazāk un domāt mierīgāk. Kad kāds mani kritizēs vai neievēros, es atgādināšu sev: tas ir dabiski, un mans uzdevums nav jaukā veidā sevi parādīt, bet gan būt īsts un mierīgs kā tukšā taure.

Saistītās nodaļas

Mana pārdoma

What does this chapter inspire in you? How will you apply it?

Ask Laotzu About This Chapter Full chat →