Chapter 15

Senie gudrie ceļa pratēji

修道 虚静 不盈

Original

古之善为士者，微妙玄通，深不可识。夫唯不可识，故强为之容：
豫兮若冬涉川，犹兮若畏四邻，俨兮其若客，涣兮若冰之将释，敦兮其若朴，旷兮其若谷，混兮其若浊。
孰能浊以静之徐清？孰能安以久动之徐生？保此道者不欲盈。夫唯不盈，故能蔽而新成。

Tulkojums

Senie gudrie ceļa pratēji bija smalki, noslēpumaini un dziļi — tik dziļi, ka nevarēja izprast. Tieši tāpēc, ka viņus nevarēja izprast, es varu tikai viņus aprakstīt: Viņi bija piesardzīgi kā ziemā upes šķērsojot, bailīgi kā no kaimiņiem baidoties, cienīgi kā viesi, izkliedēti kā ledus, kas topu kūst, vienkārši kā necirpta koka, plaši kā ielejas, duļķaini kā dubļains ūdens. Kurš var duļķainu ūdeni mierā padarīt lēnām dzidru? Kurš var mieru ilgi kustinot lēnām dzīvu padarīt? Tie, kas šo ceļu glabā, nevēlas pārpilnību. Tikai tāpēc, ka viņi nav pilni, viņi var tikt noslēpti un jauni vienlaicīgi.

Dziļa pārdoma

Par ko ir šī nodaļa?

Šis nodaļa apraksta seno gudro cilvēku, kuri izprata Tao, raksturojumu — viņi ir piesardzīgi, bailīgi, cienīgi, atraisīti, vienkārši, plaši un duļķaini. Viņi spēj padarīt duļķainu ūdeni dzidru un mieru dzīvu. Viņi necenšas būt pilni, tāpēc spēj vienmēr atjaunoties.

Kā tā saistās ar mani?

Es saprotu, ka īstā gudrība slēpjas nevis zināšanās vai pārpilnībā, bet gan spējā būt atvērtam un mainīgam. Es arvien mācos necensties būt perfekts, bet gan būt pieticīgs un gatavs jaunām izmaiņām.

Ko man darīt šodien?

Šodien es prakstizēšu dziļu klusumu un vēros savas domas, necenšoties tās kontrolēt vai izmainīt. Es ļaušu sev būt neveseliem, duļķainiem — zinot, ka停下 tas ir ceļš uz skaidrību.

Saistītās nodaļas

8 Visu augstākā labestība līdzinās ūdenim 16 Sasniegt tukšuma galējību 20 Attiecībās bez mācībām nav raizēm 41 Par dažādām attieksmēm pret Dao

Mana pārdoma

What does this chapter inspire in you? How will you apply it?

Ask Laotzu About This Chapter Full chat →