Chapter 26
Smagums ir viegluma sakne, bet miers ir kūrētōja valdītōjs
Originals
是以圣人终日行不离辎重。虽有荣观，燕处超然。
奈何万乘之主，而以身轻天下？轻则失本，躁则失君。
Tulkuojums
Tōpēc svētais cylvōks, kūpēc byutu ceļā, nikodīs nāitūs beidzūs savūs smagūs mantu. Lai i myusu kūrtīkais prieks, viņš svētkuojūs mierā i klusumā.
Bet kūpēc vaļstis valdītōjam ar simttūkūs karu kareivim byutu jūs sovimūs dvīseli nūsvieit iteļam? Jo kas byut viegls, tam zaudēs sakni, kas byut nemierigs, tam zaudēs valdītōju.
Dziļa Pārdūmāšona
Par ko ir šaite nodaļa?
Vysa, kas ir viegla, nāktīs no smaguma. Vysa, kas ir mieriga, nāktīs nu miera. Tōpēc svētais cylvōks, kūpēc ceļoj, nikodīs nāitūs nu sovys leluos mantys – viņš saprot, ka smagums ir viņa drošība. Bet vaļstis valdītōjs, kas atdūod sovimūs iteļam i nemieram, zaudēs sovimūs būzi i valdi.
Kai tas sajiņ ar mani?
Es reizēm meklēju vieglūs ceļus, atsakūs nu pīruotuojimis i atbildeibys. Bet šita pasauļa izdaiļa sovimūs – kur myusu sakne? Es jūtu, kūpēc tas svētais cylvōks svētkuojūs mierā – jo tikai kluss i pīruotuots cylvōks var īzust pareizi. Es gribētu byut vairūk tōds.
Kū man šūdīn doreit?
Šudiyn, kūpēc jauduois sovimūs i byūšu svētkā, pīstōjūs, kas ir myusu 'smagums' – tai, kas mūs drošu i pīsāvu. Varbyut tys ir pīruotuojība, goda i paciļnīceiba? Ļauduojūs: nūsavūs ceļā izjūtūs smagumu kū na būdu, bet kū dūmu i rūkuos saglobuojuos. Padiļojiet sovimūs – kū jūs varētu darīt, lai byutu maņūs vairūk miera i maņūk steigis?
Saistītī nodaļi
Mane refleksija
Kō jūs inspirē ši nodaļa? Kō jūs darisīsit ar to?