Chapter 13

Goda i kauna kai spārguojis mylunuo

宠辱若惊,贵大患若身。
何谓宠辱若惊?宠为下,得之若惊,失之若惊,是谓宠辱若惊。
何谓贵大患若身?吾所以有大患者,为吾有身,及吾无身,吾有何患?
故贵以身为天下,若可寄天下;爱以身为天下,若可托天下。
Goda i kauna dūmōjumi so cikst spārguoji mylunuo, leļķis lobuokys ceļoņa puor višys sūpim vīņā!
Ko tūs īsyuoda – goda i kauna dūmōjumi so cikst spārguoji mylunuo? Goda napīcīs, tok guoduots byutīs so cikst spārguojis, i zaudiejs byutīs so cikst spārguojis – tūs īsyuoda goda i kauna dūmōjumi so cikst spārguoji mylunuo.
Ko tūs īsyuoda – leļķis lobuokys ceļoņa puor višys sūpim? Es muoksuoju, ka manī jei leli sūpī, tod, ka manī jei šis ceļuoņs; kai jau ceļuoņs nabūs, ko tad mai sūpī byūs?
Tadūt, kas leļķis ceļuoņu izvišu pasaulē, taids varēs istūtīs viņu; kas miļoj ceļuoņu izvišu pasaulē, taids varēsīs nodūtīs viņu.

Dziļa Pārdūmāšona

Par ko ir šaite nodaļa?

Šys rauga pasakai, ka goda i kauna varī nuauksteitīs myluoņu kai spārguojis. Leļķis lobuokys ceļoņa puor višys sūpim vīņā. Vys kod mums jei šis ceļuoņs, mēs baidāmīs i vysai pasaulei vaira – godu, kaunu, sūpim. Bet kod ceļuoņs pazūd, vīni sūpī byūs?

Kai tas sajiņ ar mani?

Es redzu, ka iteņ mežā leļķis puorauna ceļuoņa. Kod es bailējuos puor savū dūmōjumim i guoduoņim, es tikaiduokīs vysai pasaulei. Nūsakūt no ceļuoņa, es varūtu mārīs izprūstīs īstū myruoņu.

Kū man šūdīn doreit?

Šudiņ vairaūs kūsai, kai varūtu atsakūtīs nu kūda lela i īspūtē paša sevi – atlaidīt ceļuoņu, kas traimej. Sōjūtīs, ka jūs atļausīs justīs dzeivi be bailēm.

Saistītī nodaļi

Mane refleksija

Kō jūs inspirē ši nodaļa? Kō jūs darisīsit ar to?

Ask Laotzu About This Chapter Full chat →