Chapter 14
Kas nav redzams, nav dzirdams un nav satverts
Original
其上不皦，其下不昧，绳绳不可名，复归于无物。是谓无状之状，无物之象，是谓惚恍。
迎之不见其首，随之不见其后。执古之道，以御今之有。能知古始，是谓道纪。
Tulkojums
Kad klausies tajā - nekā nedzirdi, un to sauc par klusu.
Kad satver to - neko nesatver, un to sauc par smalku.
Šie trīs aspekti neļauj izdziļināt, tāpēc tie saplūst vienā.
Tas, kas ir augšup, nav gaišs; tas, kas ir lejup, nav tumšs.
Bezgalīgi turpinās, nevar nosaukt vārdā, atgriežas pie bezveidīguma.
To sauc par bezveida veidu, par bezlietu atveidu, par aizmiglotu un negaidītu.
Pret to ej - neredzi tā sākumu; seko tam - neredzi tā beigas.
Tu vari satvert seno ceļu, lai vadītu tagadni.
Kas spēj zināt senāko sākumu - tas ir ceļa kārtība.
Dziļa pārdoma
Par ko ir šī nodaļa?
Šī nodaļa apraksta Tao - Bezceļa Ceļu - kā kaut ko, ko nevar ne redzēt, ne dzirdēt, ne satvert. Tao ir nesaskatāms un nesasaucams, tomēr tas caurstrāvo visu esošo. Apzīmējumi kā 'neredzams', 'kluss', 'smalks' norāda uz Tao neizsakāmību - tas pārsniedz mūsu jutekliskās uztveres robežas.
Kā tā saistās ar mani?
Es bieži cenšos visam rast skaidrus skaidrojumus un definīcijas. Gribu saprast un izmērīt visu - garīgos pārdzīvojumus, attiecības, dzīves jēgu. Bet šī nodaļa atgādina, ka vissvarīgākie dziļumi nav izsakāmi vārdos. Ir kaut kas lielāks par manu prāta spēju to aptvert un nosaukt.
Ko man darīt šodien?
Šodien es praktizēšu klusumu un vērošanu bez vērtēšanas. Kādos brīžos es vienkārši būšu klātbūtne, necenšoties neko saprast vai definēt? Es atradīšu kādu dabas vietu vai radīšu mierīgu telpu, kurā klusums un bezdarbība ļaus man izjust to, kas nav ne redzams, ne nosaukams.
Saistītās nodaļas
Mana pārdoma
What does this chapter inspire in you? How will you apply it?