Chapter 17

Vysokuo

太上,下知有之;其次,亲而誉之;其次,畏之;其次,侮之。信不足焉,有不信焉。
悠兮其贵言。功成事遂,百姓皆谓我自然。
Vysokuo, tauta it kai zynōj, ka ir; ituo lobuo, tauta i mīļoj, i godoj; ituo lobuo, tauta baidēs; ituo sliktuo, tauta nievō. Neilata uzticībe – ir ari neticībe. Maļgais vuords ir dārgulis. Sasnūdzūt i pabeigt – tauta sace: mes pati nu šūdeiga raduomi.

Dziļa Pārdūmāšona

Par ko ir šaite nodaļa?

Šis nodaļs rāda, ka vysokuo valdēšona ir tod, kur leidzs gandrīz nazyunāj, i tauta dzeivoj savū dzeivi kū pošs. Kad valdētuo ir īslāpāts, tauta to mīļoj i godoj. Kad vēļ vairuok – tauta to baidēs. Vēļ vairuok – tauta to nievō. Vysokuo valdētuo runoj maz, i tauta sace, ka pateica ir dabas dāvana.

Kai tas sajiņ ar mani?

Es saprotu, ka labuokuo dzīve ir tod, kur es nelykspojūs uzkraut savū vaļu i ļaujūs cytim byut patiim. Kad es atsakūs nu kontrolēšonys i īslāpu savū vērtībi, Citi dūv maileigu. Bet kad es mēģinūs valdēt i vadot, es redzu, ka ļaudis atsaucōs.

Kū man šūdīn doreit?

Šodien es pārbaudeišu, vai es kontrolēju cytus ļaudis vai arī ļauju viņim dzeivot sev ērtuo. Es mēģināšu runuot mazāk i klausīt vairuok, lai ļautu lysu notikt.

Saistītī nodaļi

Mane refleksija

Kō jūs inspirē ši nodaļa? Kō jūs darisīsit ar to?

Ask Laotzu About This Chapter Full chat →